Kāpēc filmas ir labākas par grāmatām

Daudzas filmas tiek veidotas tieši no grāmatu motīviem. Tas ir lielisks veids ieraudzīt, cik labi ir kino-režisori, kuri var pārveidot garu grāmatas stāstu par ļoti labu un skatāmu filmu. Tomēr diskusija par to, kas ir labāks – grāmata vai filma – ir nebeidzams karš starp faniem. Vieniem patiks tikai grāmatu versija, uzskatot, ka filmas nespēj atdarināt visu, kas ir grāmatā, bet citiem labāk patīk divu stundu laikā iekļauties visā stāstījumā un saprast galveno domu ar aktieru emocijām.

Nosaukšu dažus iemeslus, kāpēc daudzi cilvēki uzskata, ka skatīties filmas ir labāk un interesantāk, kā lasīt grāmatas.

1. Vizuāli filmas ir vairāk pievilcīgas
Daudziem cilvēkiem grāmatu lasīšana liekas ļoti garlaicīga, un teksta lasīšana ir apgrūtinājums. Lapas ir blāvas, bieži vien bez vizuāliem attēliem, tādējādi ļoti nomācošas, filmas ir pieejamas lielākam cilvēku skaitam, nekā grāmatas. Vizualizāciju dažkārt ir daudz vieglāk uztvert, nekā pašam fantazēt kā viss varētu izskatīties. Grāmatā apraksti ir ļoti detalizēti un gari, kas nogurdina lasītāju ar nevajadzīgu informāciju.

2. Filmām ir specefekti
Mūsu iztēlei dažkārt it limits un mēs nespējam pietiekami labi realizēt prātā visu, par ko izlasām grāmatā. Dažkārt specefekti mēs paspilgtināt stāstā notiekošo darbību, piemēram, auto uzspridzināšana vai kāds cits notikums. Tāpat arī mūzika, kas filmās tiek pievienota, liek noprast, kas tūlīt notiks, un pat nedaudz sagatavoties nākošajam kadram. Pēc mūzikas jau var noprast, kad uz ekrāna parādīsies ļaunais tēls vai kāds cits filmas varonis.

3. Aktieri
Nenoliegsim, ka daudzas filmas esam arī izvēlējušies skatīties tikai tāpēc, ka redzam kā galveno varoni savu mīļāko aktieri. Tehniski, tā ir daļa no vizuālās pievilcības, kas liek mums skatīties kādu filmu. Aktiermāksla ir ļoti svarīga, kad iet runa par grāmatas atveidošanu filmā. Jo grāmata ir iznākusi pirmā, tas nozīmē, ka tā varētu būt izlasīta jau iepriekš. Aktieriem ir jāspēj attaisnot cerības, ko gaida grāmatu fani, lai arī filma būtu tikpat skatāma.

4. Varbūt noskatāmies vēlreiz?
Ja stāsts ir ļoti skaists, sirdi plosošs, vai pilns ar aktīvām darbībām, rodas vēlme to vēlreiz ieraudzīt. Ja grāmata ir ļoti bieza, bet filma ir izveidota ap 2 stundām, tad saprotams, ka vēlreiz kavēties stāsta atmiņās ir daudz vieglāk pa televizora ekrānu. Lasīt vienu un to pašu grāmatu atkal un atkal ir ļoti grūti. Ir pat daudzas klasiskas filmas, kuras ir veidotas uz grāmatas pamata, un tās var vērot kaut 50 reizes, un nekad neapniks. Padomājiet, vai jūs būtu spējīgi izlasīt grāmatu tik daudz reizes? Nedomāju vis.

5. Filmu skatīšanās ir videi draudzīgāka
Cilvēkiem, kuri domā par vides saudzēšanu, vajadzētu iedomāties, cik daudz koku resursu tiek tērēts, lai saražotu papīru un cik daudz grāmatu kopijas tiek izdotas. Filma tiek veidota vienā piegājienā, bet tās mūžs var būt ilgs. Arī mājas interjerā nebūs daudz grāmatas, kas krāj putekļus, jo kā jau iepriekš pieminēju – cik reizes tad jūs taisāties lasīt vienu grāmatu? Tā paliks plauktā un stāvēs.. Filmu var noskatīties tiešsaistē, neko par to nemaksājot.

Grāmatu nozīme mūsu dzīvē

Kad bija pēdējā reize, kad paņēmi rokās grāmatu un izlasīji to no sākuma līdz beigām? Neskatoties uz to, vai lasīšanas sesija ir viens vai vairākus piegājienus gara – tā ir nozīmīga daļa mūsu ikdienā, ko nevajadzētu aizmirst. Grāmatu lasīšanai ir daudz priekšrocības, piemēram, smadzeņu stimulēšana, iztēles paplašināšana un vēl daudz citas funkcijas.

Garīgā nozīme
Kad runa ir par grāmatu lasīšanu, tad garīgā veselība un stimulācija ir pirmais ieguvums, ko cilvēki piemin. Saskaņā ar pētījumiem, kas veikti jomā par grāmatu lasīšanu, ir atklāts, ka to darot, cilvēks var samazināt risku saslimt ar Alcheimera slimību. Ja jūs saglabājat savas smadzenes darbībā, tās nezaudē savu spēku. Nepieciešams domāt par savām smadzenēm kā par muskuļiem , kas atrodas organismā, un kā jau visi muskuļi – tie ir regulāri jātrenē. Ja regulāri lasīsi grāmatas, smadzenes būs vienmēr “formā”. Smadzeņu stimulēšana ir svarīga loma grāmatu lasīšanas procesā. Mēs sēžam vai pat guļam, neko citu nedarām, kā tikai darbinām savu prātu. Prāts ir spēcīgs instruments, kurš sastāv arī no iztēles. Iztēle mēdz būt visiem, ne tikai bērniem, tāpēc jo vairāk nepieciešams lasīt vecumdienās, lai iztēle nepazūd. Dvēselei nav nekas noderīgāks, kā grāmatu lasīšanas sesija. Cilvēki, kuri lasa daudz grāmatas ir intelektuāli spēcīgāki par tiem, kuri nelasa. Tomēr jāatzīst, ka grāmatu lasītāju suga ir izmirstoša.

Stresa samazināšana
Daudzi cilvēki, lai mazinātu stresu, nodarbojas ar sportu vai jogu. Neatkarīgi no tā, zem kāda spiediena jūs atrastos, nav nekas labāks kā labs grāmatu stāsts. Arī gari raksti var strādāt tādā pašā veidā kā grāmatas. Labi izveidots garš raksts var novirzīt cilvēku no ikdienas stresa un uztraukuma. Tādā veidā esošā spriedza pazūd no ķermeņa un cilvēkam ir iespēja atpūsties, lasot. Lielisks veids kā “nolaist tvaiku” ir doties svaigā gaisā lasīt grāmatu. Atmosfēra, ainava un svaigs gaiss sniegs prātam lielāku brīvību un atbrīvos iztēli. Šī atmosfēra ir daudz labāka, nekā lasīšana bibliotēkā. Grāmatu lasīšana var būt lieliska dvēseles meditācija.

Vārdu krājuma paplašināšana
Lasot grāmatas, tu arvien biežāk vari atrast tādus vārdus, kurus nelieto ikdienā. Tomēr, jo biežāk tos ieraudzīsi tekstā, jo vairāk tas ieviesīsies ikdienas vārdu krājumā. Grāmatu lasīšana palīdz daudz vieglāk izteikties gan profesionālā, gan privātā dzīvē, nemaz nerunājot par pašapziņas celšanu. Ja vēlies ātrāk iemācīties kādu svešvalodu, tad iesakām lasīt grāmatu šajā svešajā valodā. Tas daudz vieglāk ļauj izprast leksiku, gramatiku, ieraudzīt biežāk lietotās frāzes.

Atmiņas uzlabošana
Atmiņa ir ļoti svarīga un neviens no mums nevēlēsies palikt bez tās, kad kļūsim veci. Lai uzlabotu atmiņu, viens labs veids ir grāmatu lasīšana. Kad tu lasi grāmatu, tev nākas atcerēties varoņu raksturojums, ambīcijas, mērķis, kāpēc viņi darīja attiecīgo lietu, vēsture, dažādas nianses. Kad uzskaitām atsevišķi visu, ko nākas atcerēties, lasot grāmatas, varam secināt, ka tas ir patiešām labs atmiņas treniņš. It īpaši, ja grāmata tiek lasīta ar pauzēm, tad, katru reizi paņemot rokās grāmatu, ir jāatceras viss par tās varoņiem un atkal “jāieiet” stāstā. Katras jaunas atmiņas rada jaunas sinapses un nostiprina jau esošās, tādējādi pagarinot īstermiņa atmiņu.