Dāvanas “grāmatu tārpiem”

Ikvienam no mums draugu lokā ir kāds, kurš ļoti daudz lasa. Bet ko tādu uzdāvināt lasīšanas entuziastiem jeb tautā vienkārši sauktiem par grāmatu tārpiem? Ne vienmēr ir iespējams uzminēt grāmatu, kuru draugs vēl nav lasījis vai arī tādu – www.creditorapido247.com, kuru viņš labprāt izlasītu. Īsāk sakot, ar ko tādu iepriecināt grāmatu tārpu, kuram jau viss ir? Piedāvājam idejas dāvanām, kas nav pašas grāmatas.

Mākslinieciskiem lasītājiem. Daudziem grāmatu tārpiem ne tikai patīk grāmatas, bet viņi arī mīl visu skaisto. Jebkas, kas apvieno vārdus un skaistumu, ir liels plus dāvanu lauciņā. Ar grāmatām saistīta māksla ir lieliska dāvana estētiski domājošiem lasītājiem. Kā piemērs, ierāmēta krāšņa kādas grāmatas citāta ilustrācija. Ideāli, ja jūs jau zināt sava apdāvināmā mīļāko grāmatu – tad varat personificēt dāvanu ar citātu tieši no šīs grāmatas. Ja nevarat izlemt par labu tikai vienam citātam, kāpēc gan neizveidot veselu kalendāru ar jaunu citātu katram mēnesim? Labi noderēs arī rakstāmlietas. Jauks un oriģināls piezīmju blociņš ļaus jūsu mākslas mīļotājam un lasītājam izteikt savas visdziļākās domas caur dzeju vai sirsnīgiem žurnāla ierakstiem. Vai arī personalizēta dienasgrāmata izlasīto grāmatu apkopošanai vienuviet.

Mājas lasītājiem. Lasīt var jebkur, bet tā parasti ir visai sēdoša darbība. Ja jūs zināt, ka jūsu grāmatu tārps mīl saritināties uz dīvāna vai nozust kādā mājīgā kaktiņā, apsveriet iespēju iegadāties kaut ko, kas papildinātu šo mājīguma sajūtu. Piemēram, mīkstu kašmira sedziņu, kurā ietīties kopā ar labu grāmatu. Vai arī dažus spilvenus ar personificētiem uzrakstiem vai vienkāršiem alfabēta burtiem, kas sasauksies ar lasīšanas tēmu. Kārtīga un profesionāla lasīšanas lampa var nākt talkā, lai parādītu jūsu draugam, cik daudz jums rūp viņa acu veselība un pareizs apgaismojums viņa telpā. Un kas gan varētu būt vēl mājīgāks par lasīšanu un karstu, kūpošu kafijas vai tējas krūzi? Šeit krūzītes apdrukas idejām nav robežu – tikai jūsu fantāzija.

Stilīgiem lasītājiem. Apvienot grāmatas un apģērbu ir viens no modes jaunumiem, un, veicot rūpīgu izvēli, jūsu grāmatu mīlošais draugs būs lepns valkāt šādas dāvanas. Literārs T-krekls var būt gudra, ērta un pietiekami stilīga izvēle jebkuram gadījumam pilsētas ikdienā. Tā var būt izcila popkultūras un modernisma kombinācija, atliek vien izvēlēties pareizo saukli. Auduma soma nākamajiem grāmatu iepirkumiem arī būs topā, jo īpaši, ja tā būs izdekorēta ar tēmai atbilstošu simboliku. Svinīgiem izgājieniem “clutch” somiņa mīļākās grāmatas izskatā būs tieši laikā augstas klases gaumes piekritējiem un tiem, kas seko jaunākajām modes tendencēm.

Praktiskajiem lasītājiem. Lai saudzīgi lasītu jaunākās romāna lapaspuses ir pieejams tāds izgudrojums kā grāmatu svariņi. Jebkura bieza izdevuma lasītājs zina cīņu, kas rodas mēģina lasīt un noturēt grāmatu vajadzīgajā lapaspusē, kamēr paralēli mazgājam zobus vai ēdam vakariņas. Šie svariņi notur grāmatu atvērtu, atstājot brīvas rokas galda piederumiem un amatniecībai – daudz efektīvāk par ūdens pudeli vai kafijas krūzi. Ja jūsu grāmatu tārps ir E-lasītāja lietotājs, tad kā praktiska dāvana var noderēt apvalks vai somiņa, ko ērti izmantot E-lasītāja nosargāšanai vai pat ērtākai lietošanai. Ir pieejami neskaitāmi modeļi, krāsas un variācijas, kas noteikti iepriecinās pat visprasīgākos lasītājus.

Un neaizmirsīsim par pavisam vienkāršu, bet allaž noderīgu praktisko dāvanu, ko viegli personificēt un izgatavot pašu rokām – grāmatzīmi. To novērtēs gan mākslinieciskie, gan mājas, gan praktiskie lasītāji.

Vairāk informācijas šajā saitē – http://www.creditorapido247.com/creditos-rapidos-sin-papeles/

Grāmatas, kuras būtu jāizlasa visiem vismaz reizi dzīvē

Lielākais grāmatu ieteikumu, atsauksmju un recenziju portāls, kas atrodams tīmeklī Goodreads.com un FixDengi.com, ar savu lietotāju palīdzību apkopojis vērā ņemamu sarakstu ar grāmatām, kuras būtu jāizlasa ikvienam vismaz reizi savas dzīves laikā. Ar 82384 balsotājiem no 17774 lielas grāmatu izvēles 2008. gada jūlijā tapa visu laiku vērienīgākais apkopojums. Arī mēs piedāvājam īsu ieskatu topa augšgalā esošajās grāmatās, lai popularizētu to saturu.

1. “Kas nogalina lakstīgalu…” (“To Kill a Mockingbird”), ko sarakstījusi amerikāņu rakstniece Hārpera Lī, ir topa pirmajā vietā. Neaizmirstams romāns par snaudošo bērnību dienvidu pilsētā un sirdsapziņas krīzi, kas to satricināja, lai nogalinātu lakstīgalu, kļuva par tūlītēju bestselleru un kritiķu mīlētu veiksmes stāstu, to pirmo reizi publicējot 1960. gadā. Romāns tika arī pie Pulicera balvas 1961. gadā un vēlāk tika ekranizēts, kļūstot par īstu klasiku. Paša stāsta notikumi risinās tālajā 1936. gadā, kad pati autorei bija vien 10 gadus veca. Līdzjūtības, dramatiskuma un dziļa saviļņojuma pilns romāns, kas apraksta cilvēka uzvedības pašas saknes – nevainību un pieredzi, laipnību un cietsirdību, mīlestību un naidu, humoru un patosu. Mūsdienās romāns ir ticis nodrukāts kopumā vairāk nekā 18 miljonos eksemplāru un tulkots četrdesmit dažādās valodās.

2. “Harijs Poters un Filozofu akmens” (“Harry Potter and the Sorcerer’s Stone”), ko 1997. gadā sarakstījusi angļu rakstniece Dž. K. Roulinga. Tā ir arī pirmā grāmata no minētās rakstnieces grāmatu sērijas par burvju puisēnu Hariju Poteru. Grāmata ir pilna ar simpātiskiem un amizantiem personāžiem, tēlainām situācijām, un neskaitāmām smalkām un aizraujošām detaļām, kas aizsāk stāstu sēriju par neaizmirstamu, maģisku pasauli un elpu aizraujošiem piedzīvojumiem jaunu cilvēku dzīvēs.

3. Zinātniskās fantastikas romāns “1984” ieņem topa trešo vietu un to arī sarakstījis angļu rakstnieks – Džordžs Orvels. Interesants ir fakts, ka romāns tika sarakstīts ar nosaukumu “Pēdējais cilvēks Eiropā”, bet, kad tas bija jāizdod Amerikas Savienotajās Valstīs, tā nosaukumu nomainīja uz ko vienkāršāku – “1984”. Tā kā romāns tika sarakstīts 40to gadu beigās, tā darbība noris nākotnē, nevis pagātnē, kā šodien varētu šķist. Kā jau zinātniskās fantastikas romānam pienākas, tā darbība tiek risināta izfantazētā pasaulē, kurā savā starpā karo trīs valstis: Eirāzija, Austrumāzija un Okeānija. Drīz pēc tam, kad grāmata nonāca grāmatnīcu plauktos, to sarkanajā sarakstā iekļāva visā Padomju Savienībā, dēļ tajā attēlotajiem apstākļiem, kuri visai tiešā veidā raksturoja reālo tā brīža PSRS stāvokli. Tāpēc Latvijā ar šo grāmatu oficiāli varēja iepazīties vien 1990. gadā, kad to oficiāli izdeva latviešu lasītājiem.

4. Arī tālāk topā seko angļu rakstnieka darbs, proti, Džeinas Ostinas “Lepnums un aizspriedumi” (“Pride and Prejudice”), kas izdots tālajā 1813. gadā. Romānā izklāstītā stāsta darbība risinās Anglijā 19. gadsimta sākumā. Tā personāži ir piecas Benetu dzimtas neprecētās meitas un viņu jaunie kaimiņi – bagātais vecpuisis Binglija kungs kopā ar savu draugu Dārsija kungu. Grāmata piesaista lasītājus ne tikai ar pašu stāstu, bet arī ar tā vieglo, humoristisko rakstības stilu, kas ir patīkami un viegli izklaidējošs. Jaunajai paaudzei gan varētu būt visai grūti pilnībā izprast senatnīgo rakstības stilu, jo daudzi vārdi un izteicieni vairs nepastāv mūsdienu lingvistikā vai arī ir aizstāti ar spēcīgākiem mūsdienu lietojumiem.

5. Topu noslēdz “Annas Frankas dienasgrāmata” (nīderlandiešu: “Het Achterhuis”, angļu: “The Diary of a Young Girl”), kas balstīta uz vācu ebreju meitenes Annas Frankas dienasgrāmatas saturu, divus garus gadus slēpjoties no nacistiem toreiz okupētajā Nīderlandē.

Šīs grāmatas pilnā versijā ir iespējams izlasīt šeit.

Kad lasīšanai nepieciešama motivācija

Lasīšanas paradumi digitālā satura laikos ļoti mainās, bet tas nenozīmē, ka lasīšana dod mazāk baudas. Tieši pretēji. Šoreiz vēlējāmies apkopot iedvesmojošus un motivācijas pilnus citātus par grāmatām un lasīšanu. Ceram, ka arī jūs atradīsiet sev kādu tuvu izteikumu, kuru izprintēt, ierāmēt un pielikt pie sienas viesistabā brīžiem, kad ir pavisam aizmirsies lasīšanas prieks. Ieteikumam – pielieciet šo atgādinājumu virs sava datora vai televizora!

1. Grāmata ir ierīce, kas atdzīvina iztēli. /Alans Benets/
2. Grāmata ir sapnis, kuru tu turi savās rokās. /Nīls Gaimans/
3. Grāmata, kuru tu neesi izlasījis, tev nekad nepalīdzēs. /Džims Rons/
4. Labā grāmatā vislabākais ir ierakstīts starp līnijām. /Zviedru sakāmvārds/
5. Brīdī, kad iemācies lasīt, tu kļūsti patiesi brīvs uz visiem laikiem. /Frederiks Duglas/
6. Nav divu tādu cilvēku, kuri kaut reiz to pašu grāmatu izlasītu vienādi. /Edmunds Vilsons/
7. Vienīgā svarīga lieta jebkurā grāmatā ir nozīme, ko tā ir devusi tev. /V. Somersets Maughams/
8. Es domāju par dzīvi kā par labu grāmatu. Jo tālāk tanī tiec, jo jēdzīgāka tā šķiet. /Harolds Kušners/
9. Ir sliktāki noziegumi par grāmatu dedzināšanu. Viens no tiem ir – nelasīt tās vispār. /Džozefs Brodska/
10. Reiz pienāk laiks, kad ir jāizvēlas starp lappuses pāršķiršanu un grāmatas aizvēršanu. /Džoss Džeimesons/
11. Vienmēr lasi kaut ko tādu, kas liks tev izskatīties labi, ja pēkšņi atdosi galus tā lasīšanas laikā. /P.J. O’Rurks/
12. Ikreiz, kad tu lasi labu grāmatu, kaut kur pasaulē atveras durvis, lai ielaistu vairāk gaismas. /Vera Nazariana/
13. Grāmatas, kuras pasaule uzskata par amorālām, ir grāmatas, kas parādītu pasaulei tās kaunu. /Oskars Vailds/
14. Grāmatas ir kā spoguļi: ja muļķis tajā ieskatās, jūs nevarat gaidīt, kad ģēnijs atskatīsies pretī. /Dž. K. Roulinga/
15. Ja ir grāmata, kuru tu vēlies izlasīt, bet neviens to vēl nav sarakstījis, tev jābūt tās autoram. /Tonijs Morisons/
16. Ja tu lasi tikai tās grāmatas, kuras visi pārējie lasa, tad arī domāt tu vari tikai to, ko visi citi domā. /Haruki Murakami/
17. Es nekad nelasītu grāmatu, ja man būtu iespējams pusstundu parunāt ar cilvēku, kurš to ir sarakstījis. /Vudrovs Vilsons/
18. Es vienmēr iedalu visus lasītājus divās grupās; tos, kas lasa, lai atcerētos, un tos, kas lasa, lai aizmirstos. /Viliams Lojns Felps/
19. Ikviens, kurš apgalvo, ka viņam ir tikai viena dzīve dzīvošanai, nekad nav zinājis, kā tas ir – lasīt grāmatu. /Nezināms autors/
20. Ir daudz mazu veidu, kā palielināt jūsu bērna pasauli. Mīlestība pret grāmatām ir labākais no visiem. /Žaklīna Kenedija Onasis/
21. Ja izdodas sastapt cilvēku ar īpaši augstu intelektu, jāpalūdz viņam, lai pastāsta, kādas grāmatas viņš lasa. /Ralfs Valdo Emersons/
22. Labs romāns stāsta patiesību par tā galveno varoni; bet slikts romāns stāsta patiesību par tās autoru. /Gilberts K. Čestertons/
23. Jūs zināt, ka esat izlasījuši labu grāmatu, kad jūs pāršķirat pēdējo lappusi un jūtaties mazliet tā kā būtu zaudējis draugu. /Pols Svīnijs/
24. Turpiniet lasīt grāmatas, bet vienmēr atcerieties, ka grāmata ir tikai grāmata, un jums tomēr vajadzēs arī iemācīties domāt pašiem. /Maksims Gorkijs/
25. Jebkura grāmata, kas palīdz bērnam veidot pašam savus lasīšanas paradumus, padziļinot bērna pasaules uztveri un vajadzības, ir vislabākā. /Maja Endželu/
26. Lieliskai grāmatai vajadzētu atstāt tev daudzas jo daudzas pieredzes, un būt nedaudz izsmeltam tās lasīšanas beigās. Tu izdzīvo vairākas dzīves to lasot. /Viliams Stairons/

Kā iesaistīt bērnu lasīšanā

Dažiem bērniem lasīšana šķiet grūta un itin nemaz ne jautra brīvā laika nodarbe. Tāpēc tas ir mūsu pienākums kā ģeniāliem vecāki šo ideju “pārdot” pēc iespējas pievilcīgākā gaismā. Lai mēs palīdzētu saviem bērniem izjust īsto lasīšanas prieku un neatsveramo ieguvumu, ko tas spēj sniegt ilgtermiņā.

Noteikums numur viens ir lasīt pareizās grāmatas. Nekas vairāk neatraus bērnu no lasīšanas, kā mēģinājums lasīt un izprast Dostojevski, kad bērns daudz labprātāk lasītu Vinniju Pūku. Esi pārliecināts, ka tavs bērns uzsāk lasīt tās grāmatas, kas ir piemērotas viņa lasīšanas līmenim. Lai arī cik ļoti mums gribētos, lai mūsu atvase iemīl tieši tas pašas grāmatas, kuras mums patika bērnībā, tomēr ir svarīgi ļaut bērnam pašam izvēlēties savas grāmatas. Arī bērniem patīk būt noteicējiem pār savu dzīvi un izvēli. Tāpēc vajag ļaut viņiem piekraut plauktus ar tām grāmatām, kas interesantas šķiet tieši viņiem un nevis mammai, omītei vai tētim. Vislabākais un ģimenes budžetam draudzīgākais veids ir doties kopā uz bibliotēku. Šinī gadījumā, pat ja bērnam grāmata neiepatiksies, to droši varēs atgriezt bez maksas un izvēlēties ko citu. Arī pareizā atmosfēra nav mazsvarīgs faktors. Ideāli, ja varat kopā ar bērnu iekārtot pilnīgi satriecošu lasītavu savās mājās. Iesaistiet bērni, lai šī vide iedrošinātu viņā vēlmi tanī uzturēties ar grāmatu rokās. Paklāji, lampas, spilveni, plakāti – jebkas derēs jautra noskaņojuma izveidei, pieslēdziet fantāziju un viens-divi – būsiet izveidojuši lielisku gaisotni lasīšanai. Nepieciešams nodrošināt, ka bērnu grāmatas jūsu mājās tiem ir viegli pieejamas. Bērnu grāmatām esot vairāk pieejamām nekā tālvadības pultij, mudina viņus pāršķirt jaunu lapu, nevis jaunu TV kanālu.

Un kāpēc gan neiet tālāk par (tradicionālo) grāmatu? Vai zināji, ka skaitās arī “lasīt” audio grāmatu? Jā, tehniski tā ir klausīšanās, bet, lūk, iemesls, kāpēc tā tomēr skaitās: tā bagātina bērna vārdu krājumu un zināšanas par visdažādākajām tēmām un literatūru. Un kas ir vēl labāk, tas palīdz bērniem atrast stāsta maģisko pusi – fantāziju. Kas ir galvenais, lai bērns iemīlētu lasīt un uzsāktu to labprātīgi darīt paši. Tāpat neaizmirstiet, ka mūsdienās grāmatas var lasīt arī no ierīcēm, piemēram, iPad vai Kindle. Tā kā daudzi mūsdienu bērni ir aizrāvušies ar tehnoloģijām, tehnoloģijas var padarīt lasīšanu par vilinošāku pasākumu. Un visbeidzot, nevajadzētu aizmirst arī par žurnāliem un komiksiem. Lai arī daudzi skolotāji neatbalsta šos izdevumus kā lasīšanas veicinātājus, tomēr tie darbojas lieliski, it īpaši jaunu puišu vidū.

Ja arī tu pats esi kaislīgs lasītājs, tad dari to atklāti savu bērnu priekšā, cik bieži vien vari. Mēs visi zinām, cik daudz bērnu mīl atkārtot lietas, ko dara un saka pieaugušie. Ja tavs bērns redzēs, ka tu esi ieinteresēts savā grāmatā, arī viņam būs vēlme sekot līdzi piemēram.

Lielākais motivētājs bērniem bieži vien ir pavisam vienkāršs, zināt, ka pieaugušie ir lepni par viņu panākumiem. Kad redzi, ka tavs bērns cīnās ar kāda jauna vārda izlasīšanu, esi klāt, lai iedrošinātu un atgādinātu viņam par visiem tiem jaunajiem vārdiem, kas jau ir apgūti, un ka arī šo izdosies pieveikt ar nelielu treniņu. Iedrošinājums palīdz bērnam tikt cauri blokādēm, zinot, ka ir kāds, kurš pastāvīgi ir viņa pusē.

Grāmatu apskati tiešsaistē

Mūsdienu modernajā laikmetā viss ir pieejams tiešsaistē, arī grāmatas. Taču, ja tev vēl joprojām lielā cieņā ir grāmatas drukātā veidā, tīmeklis tev var nākt palīgā ar visaptverošām grāmatu recenzijām. Kuras tad īsti ir labākās mājas lapas grāmatu recenzijām? Jāsaka uzreiz – šeit apskatītās tīmekļa vietnes lielākoties pārstāvētas tieši angļu mēlē, jo tam ir krietni lielāks pieprasījums.

Latviešu valodā grāmatu recenzijas piedāvā dažādas grāmatnīcas, ziņu portāli un tamlīdzīgi. Taču mēs šoreiz fokusēsimies uz internacionāli atpazītām vietnēm, kas, iespējams, visai labi noderēs arī tavos jaunu grāmatu meklējumos. Dažreiz mēs iegādājamies jaunas grāmatas impulsu vadīti vai tāpēc, ka esam dzirdējuši labas atsauksmes no saviem draugiem un paziņām. Taču vienmēr noderīgi ir iepriekš iepazīties ar dažiem noskatītās grāmatas pārskatiem pirms ļauties dārgajam pirkumam. Ir daudzas recenziju vietnes, kas pārāk detalizēti izklāsta grāmatas saturu un izbojā pārsteiguma momentus pazudinot labu lasīšanas pieredze. Citas vietnes, savukārt, ir pārāk stīvas un zinātniskas, tāpēc gribam piedāvāt, mūsuprāt, labāko šajā lauciņā. Ir burtiski tūkstošiem grāmatu pārskatu un recenziju vietņu pieejamu tīmeklī. Bet patiesībā ir tikai pāris tādu, kuras realitātē ir arī vislabākās no tām, Goodreads esot visvairāk “nekomerciālākā” no visām, jo nemēģina tev pārdod grāmatas, bet gan tikai iepazīstina ar tām. Arī citi milži – “Amazon” un “Barnes & Noble” varētu iekļūt šajā sarakstā.

Goodreads – https://www.goodreads.com ir “Amazon” milža sociālā grāmatu kataloģizācijas mājaslapa, kas dibināta vairāk kā 10 gadus atpakaļ – 2006. gada decembrī, lai gan popularitāti ieguvusi tieši pēdējo gadu laikā. Mājaslapa ļauj grāmatu mīļotājiem un visiem interesentiem bez maksas izmantot tās datubāzē esošās grāmatas, anotācijas un atsauksmes. Lietotāji var reģistrēties paši un reģistrēt izlasītās (vai pašu sarakstītās) grāmatas, lai radītu plašu bibliotēkas katalogu un dažādus ar lasīšanu saistītus sarakstus. Šeit iespējams arī izveidot savas grupas, veidot topus un grāmatu ieteikumus, aptaujas, blogus un diskusijas. Goodreads misija ir palīdzēt cilvēkiem atrast un dalīties ar grāmatām, kuras viņi mīl, lai uzlabotu lasīšanas un mācīšanās procesu visā pasaulē.

BookLikes – https://www.bookLikes.com ir Polijā bāzēta multinacionāla vietne angļu valodā, kura pieejama publiski ir kopš 2013. gada, piedāvājot dažādus jaunus pavērsienus jaunu grāmatu atklājumos. Lai gan šai vietnei teju tāda paša veida funkcijas, kā piemēram, tik populārajam Goodreads, BookLinks piedāvā saviem lietotājiem lielāku piedāvājuma apjomu, radot grāmatu blogus nevis lietotāju profilus.

Tiešsaistē ir pieejams arī grāmatu klubs lasītājiem “Online Book Club for Readers” (https://onlinebookclub.org/), kas ir neatkarīgs. Iepriekš apstiprināti un pārbaudīti recenzenti publicē savas oriģinālās atsauksmes. Tomēr šeit nav pieejams visaptverošs saraksts ar lielāko skaitu grāmatu un tu varētu piedzīvot vilšanos meklējot kādu noteiktu izdevumu.

Ja ir vēlme apskatīt grāmatas no profesionālu kritiķu viedokļa, tad ir vērts apskatīt New York Times Book Blog (https://www.nytimes.com/section/books), tas krietni atšķiras no daudzgadīgā New York Times bestselleru saraksta, jo tajā atradīsi labāk izstrādātas grāmatu recenzijas, kas nav tendētas uz pārdošanu, un intervijas ar pašiem autoriem. Tāpat ir vērts ieskatīties London Review of Books (https://www.lrb.co.uk/). Šobrīd teju jebkura interneta grāmatnīca, kura nodarbojas ar grāmatu un žurnālu pārdošanu, piedāvā arī paši savu sadaļu ar pārdodamās preces apraksti. Tomēr ja meklē interesantus un dažādus atsauksmju avotus, tad ir vērts paklīst pa interneta plašumiem un apskatīt dažas no mazākajām un arī no biznesa neatkarīgām atsauksmju vietnēm, tādā veidā atrodot apslēptos dārgumus recenziju lauciņā un uzzinot grāmatu satura īsto vērtību.

E-lasītājs pret īstu grāmatu

Ja arī tu mīli grāmatas, tad sapratīsi tās mierinošās sajūtas, kas rodas vien no grāmatas smaržas, kaut kas neticami patīkams un relaksējošs. Taču modernais dzīvesveids ir ieviesis savas korekcijas un nu visiem grāmatu mīļiem ir pieejams kāds ērtāks rīks – E-lasītājs. Lasīt grāmatas ar E-lasītāja palīdzību ir neatvairāmi ērti, bet vai tajā pašā laikā tas sniedz mazāk prieka? Kā jau katrai lietai – tai ir savi plusi un mīnusi. Tāpēc, lai ērtāk izklāstītu savu viedokli, kas tad īsti ir labāks no šiem diviem, piedāvāju apskatīt to ēnas un saules puses.

Dažas no praktiskajām priekšrocībām, kuras piedāvā E-lasītājs, ir visai skaidras: portatīvais e-lasītājs var sevī uzņemt teju vai visu bibliotēku, lai kur jūs arī dotos vai cik tālu ceļotu, izvēlētā lasāmviela vienmēr būs pa rokai un neaizņems milzum daudz vietas. No otras puses, dažādi zinātniskie pētījumi turpina vākt pierādījumus, lai parādītu, ka lasīšanai no papīra izstrādājuma – grāmatas, žurnāla, avīzes, arī ir vairākas priekšrocības. Liels plus visam ir arī neizsīkstošais nostalģijas faktors turot īstu grāmatu savās rokās. Pirmkārt un galvenokārt, jāapsver katra indivīda vajadzības un mūža vēlmes. Daži cilvēki absolūti dievina grāmatu izskatu, smaržu un noskaņu, ko tās rada vien turot tās rokās, un šādi cilvēki var nevēlēties padoties pieredzes maiņai lasot grāmatas no elektroniskas ierīces. Paradumu cilvēki. Ja E-lasītāja saņēmējs ir kāds, kurš ir vienmēr izslāpis pēc piedzīvojumiem un visa jaunā, it īpaši, kad runa ir par sīkrīkiem un gadžetiem, e-lasītājs patiešām spēs mainīt šāda indivīda lasīšanas pieredzi.

Jauni cilvēki, kuri ikdienā nelabprāt lasa, noteikti priekšroku dos e-lasītājiem. 2014. gadā publicētā pētījumā konstatēts, ka no 143 desmito klašu skolēniem, visvairāk respondentu lasīšanai izvēlētos tieši e-lasītāju. Zēnu vidū šī priekšroka e-lasītājiem bija izteikti spēcīgāka. E-lasītājiem ir vairāk kopīgā ar elektroniskajām ierīcēm, kuras jaunieši izmanto visu laiku, piemēram, viedtālruņi un iPad, nekā papīra grāmatai. Jo īpaši, ja runa ir par lappušu pāršķiršanu un iespējām pielāgojot fonta lielumu un stilu.

Savukārt, lasīšana no papīra izstrādājumiem var veicināt atmiņas noturību. Vairāki nelieli pētījumi liecina, ka lasīšana no papīra nevis no elektroniska ekrāna ir labāks veids atmiņas saglabāšanai un fokusa noturēšanai. The Guardian reiz ziņoja par eksperimentu no Norvēģijas, kur cilvēkiem tika doti īsi stāsti, kurus izlasīt. Vēlāk pētījuma dalībniekiem tika uzdoti vairāki jautājumi par izlasīto. Tie dalībnieki, kuri lasīja stāstus no bukletiem nevis e-lasītājiem, spēja atcerēties stāstā atainotos punktus pareizā secībā daudz biežāk nekā otra dalībnieku grupa, kas šos pašus stāstus lasīja ar E-lasītāja palīdzību.

Papīra izstrādājumi lasīšanai ir arī daudz piemērotāki tiem lasītājiem, kuriem ir izteiktas miega problēmas un acu saspringums. Augsts ekrāna spilgtuma līmenis, ko izdala elektroniskas ierīces, var veicināt vizuālo nogurumu, ar tādiem simptomiem kā acu nieze un dedzināšanas sajūta acīs. Savukārt, E-lasītājs spēj palīdzēt lasīt cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Personas ar sliktu redzi vai lasīšanas traucējumiem, piemēram, tiem sirgstošiem ar disleksiju, var gūt lielākus panākumus lasot tieši no e-lasītāja, jo tas sniedz virkni iespēju mainīt gan teksta lielumu, gan atstarpes un līnijas.

Kā redzat, plusi un mīnusi ir abiem lasīšanas avotiem. Atliek vien katram personīgi izvēlēties, kurā dzīves situācija viens no šiem diviem spēs sniegt vislielāko baudījumu no lasīšanas.

Kāpēc grāmatas ir labākas par filmām

Kopš pirmās grāmatas, kura ir iznākusi arī kā filma (1900. gada filma “Sherlock Holmes Baffled”), ir bijušas daudz diskusijas par to, kas ir labāk – lasīt oriģinālu tekstu vai skatīties tam pielāgotu filmu. Katrai versijai ir saskatāmas savas priekšrocības, bet šoreiz apskatīsim iemeslus, kāpēc labāk ir izvēlēties lasīt grāmatas.

1. Grāmatas ļauj izprast, ko varoņi patiešām domā
Viens no lielākajiem argumentiem, kāpēc priekšroka ir grāmatu lasīšanai ir tas, ka tās faktiski ļauj mums uzzināt, ko galvenie varoņi domā vai sajūt. Pēc filmas noskatīšanās ir jāpaļaujas uz divām lietām:

a) tekstam, ko pats varonis vai kāds cits izsaka, kādas ir viņu sajūtas,

b) uz zemtekstu, ko var noprast no aktiera tēlojuma.

Skatoties uz aktieri, dažkārt ir gūti saprast viņa emocijas, turpretī grāmatā šis viss ir konkrēti aprakstīts. Piemēram, tu nevarēsi redzēt filmā, ka galvenajam varonim sirds iepukstas daudz straujāk, bet grāmatā tas būs balts uz melna uzrakstīts.

2. Grāmatas ļauj daudz labāk iepazīt stāsta varoņus
Lasot grāmatu, tu pavadi daudz vairāk laika ar varoņiem, jo papildus vēl iztēlojies viņu dzīvi. Tu uzzini daudz vairāk informācijas par katru no varoņiem, nekā ieraugot filmā. Kā viens no piemēriem ir Harija Potera filmas, kuras ir slavenākie grāmatu atveidotāju stāsti. Ja jūs vienkārši skatīsities filmas bez grāmatu izlasīšanas, būs daudz fakti, kurus nemaz nezināsiet par varoņiem, jo tas būs atstāts ārpus kadra.

3. Grāmatā stāsts ilgst ilgāk kā divas stundas
Grāmatās viss stāsts ir iekļauts simtiem, vai pat tūkstošiem biezās lapaspuses, un lai to izlasītu, ir nepieciešams vairāk kā divas stundas. Filmām ir ierobežots laika posms, kas aptuveni ir divas stundas. Lasot grāmatu, tu vari stāstus sadalīt vairākās daļās, tādējādi izdzīvot varoņu stāstu vairākās dienās. Sakarā ar to, ka filmai ir ierobežots laiks, daudzi svarīgi notikumi var nebūt iekļauti, kas gala rezultātā var likt vilties daudziem cilvēkiem, kuri iepriekš ir izlasījuši arī grāmatu. Skatoties filmu, mēs varam redzēt tikai grāmatas saīsināto versiju.

4. Grāmatas ļauj izjust stāstu sev piemērotā tempā
Grāmatas ikviens var lasīt savā tempā – to var izdarīt vienas nakts laikā, ja stāstījums aizrauj, bet tikpat labi paildzināt uz vairākām dienām. Filmas nekad pārsvarā netiek sadalītas vairākos etapos, kas nozīmē, ka, ja tev ir ļoti saspringts grafiks, tad filmas skatīšanās būs jāatliek.

5. Grāmatu lasīšana iekļauj sevī iztēli
Grāmatas ļauj lasītājam būt radošākam un iztēloties visus varoņus pēc saviem ieskatiem. Ikvienai lietai, ainavai var būt sava interpretācija no lasītāja viedokļa. Filma visu šo darbu izdara tavā vietā, un atliek vien vērot izveidoto scenāriju. Vizuālā informācija bieži vien var nesakrist ar tavu gaumi, kas var padarīt stāstu pavisam neskatāmu. Pat lojālākie grāmatu fani, noskatoties filmas dažkārt ir vīlušies, jo galvenos varoņus ir iztēlojušies pavisam savādākus.

Kāpēc filmas ir labākas par grāmatām

Daudzas filmas tiek veidotas tieši no grāmatu motīviem. Tas ir lielisks veids ieraudzīt, cik labi ir kino-režisori, kuri var pārveidot garu grāmatas stāstu par ļoti labu un skatāmu filmu. Tomēr diskusija par to, kas ir labāks – grāmata vai filma – ir nebeidzams karš starp faniem. Vieniem patiks tikai grāmatu versija, uzskatot, ka filmas nespēj atdarināt visu, kas ir grāmatā, bet citiem labāk patīk divu stundu laikā iekļauties visā stāstījumā un saprast galveno domu ar aktieru emocijām.

Nosaukšu dažus iemeslus, kāpēc daudzi cilvēki uzskata, ka skatīties filmas ir labāk un interesantāk, kā lasīt grāmatas.

1. Vizuāli filmas ir vairāk pievilcīgas
Daudziem cilvēkiem grāmatu lasīšana liekas ļoti garlaicīga, un teksta lasīšana ir apgrūtinājums. Lapas ir blāvas, bieži vien bez vizuāliem attēliem, tādējādi ļoti nomācošas, filmas ir pieejamas lielākam cilvēku skaitam, nekā grāmatas. Vizualizāciju dažkārt ir daudz vieglāk uztvert, nekā pašam fantazēt kā viss varētu izskatīties. Grāmatā apraksti ir ļoti detalizēti un gari, kas nogurdina lasītāju ar nevajadzīgu informāciju.

2. Filmām ir specefekti
Mūsu iztēlei dažkārt it limits un mēs nespējam pietiekami labi realizēt prātā visu, par ko izlasām grāmatā. Dažkārt specefekti mēs paspilgtināt stāstā notiekošo darbību, piemēram, auto uzspridzināšana vai kāds cits notikums. Tāpat arī mūzika, kas filmās tiek pievienota, liek noprast, kas tūlīt notiks, un pat nedaudz sagatavoties nākošajam kadram. Pēc mūzikas jau var noprast, kad uz ekrāna parādīsies ļaunais tēls vai kāds cits filmas varonis.

3. Aktieri
Nenoliegsim, ka daudzas filmas esam arī izvēlējušies skatīties tikai tāpēc, ka redzam kā galveno varoni savu mīļāko aktieri. Tehniski, tā ir daļa no vizuālās pievilcības, kas liek mums skatīties kādu filmu. Aktiermāksla ir ļoti svarīga, kad iet runa par grāmatas atveidošanu filmā. Jo grāmata ir iznākusi pirmā, tas nozīmē, ka tā varētu būt izlasīta jau iepriekš. Aktieriem ir jāspēj attaisnot cerības, ko gaida grāmatu fani, lai arī filma būtu tikpat skatāma.

4. Varbūt noskatāmies vēlreiz?
Ja stāsts ir ļoti skaists, sirdi plosošs, vai pilns ar aktīvām darbībām, rodas vēlme to vēlreiz ieraudzīt. Ja grāmata ir ļoti bieza, bet filma ir izveidota ap 2 stundām, tad saprotams, ka vēlreiz kavēties stāsta atmiņās ir daudz vieglāk pa televizora ekrānu. Lasīt vienu un to pašu grāmatu atkal un atkal ir ļoti grūti. Ir pat daudzas klasiskas filmas, kuras ir veidotas uz grāmatas pamata, un tās var vērot kaut 50 reizes, un nekad neapniks. Padomājiet, vai jūs būtu spējīgi izlasīt grāmatu tik daudz reizes? Nedomāju vis.

5. Filmu skatīšanās ir videi draudzīgāka
Cilvēkiem, kuri domā par vides saudzēšanu, vajadzētu iedomāties, cik daudz koku resursu tiek tērēts, lai saražotu papīru un cik daudz grāmatu kopijas tiek izdotas. Filma tiek veidota vienā piegājienā, bet tās mūžs var būt ilgs. Arī mājas interjerā nebūs daudz grāmatas, kas krāj putekļus, jo kā jau iepriekš pieminēju – cik reizes tad jūs taisāties lasīt vienu grāmatu? Tā paliks plauktā un stāvēs.. Filmu var noskatīties tiešsaistē, neko par to nemaksājot.

Grāmatu nozīme mūsu dzīvē

Kad bija pēdējā reize, kad paņēmi rokās grāmatu un izlasīji to no sākuma līdz beigām? Neskatoties uz to, vai lasīšanas sesija ir viens vai vairākus piegājienus gara – tā ir nozīmīga daļa mūsu ikdienā, ko nevajadzētu aizmirst. Grāmatu lasīšanai ir daudz priekšrocības, piemēram, smadzeņu stimulēšana, iztēles paplašināšana un vēl daudz citas funkcijas.

Garīgā nozīme
Kad runa ir par grāmatu lasīšanu, tad garīgā veselība un stimulācija ir pirmais ieguvums, ko cilvēki piemin. Saskaņā ar pētījumiem, kas veikti jomā par grāmatu lasīšanu, ir atklāts, ka to darot, cilvēks var samazināt risku saslimt ar Alcheimera slimību. Ja jūs saglabājat savas smadzenes darbībā, tās nezaudē savu spēku. Nepieciešams domāt par savām smadzenēm kā par muskuļiem , kas atrodas organismā, un kā jau visi muskuļi – tie ir regulāri jātrenē. Ja regulāri lasīsi grāmatas, smadzenes būs vienmēr “formā”. Smadzeņu stimulēšana ir svarīga loma grāmatu lasīšanas procesā. Mēs sēžam vai pat guļam, neko citu nedarām, kā tikai darbinām savu prātu. Prāts ir spēcīgs instruments, kurš sastāv arī no iztēles. Iztēle mēdz būt visiem, ne tikai bērniem, tāpēc jo vairāk nepieciešams lasīt vecumdienās, lai iztēle nepazūd. Dvēselei nav nekas noderīgāks, kā grāmatu lasīšanas sesija. Cilvēki, kuri lasa daudz grāmatas ir intelektuāli spēcīgāki par tiem, kuri nelasa. Tomēr jāatzīst, ka grāmatu lasītāju suga ir izmirstoša.

Stresa samazināšana
Daudzi cilvēki, lai mazinātu stresu, nodarbojas ar sportu vai jogu. Neatkarīgi no tā, zem kāda spiediena jūs atrastos, nav nekas labāks kā labs grāmatu stāsts. Arī gari raksti var strādāt tādā pašā veidā kā grāmatas. Labi izveidots garš raksts var novirzīt cilvēku no ikdienas stresa un uztraukuma. Tādā veidā esošā spriedza pazūd no ķermeņa un cilvēkam ir iespēja atpūsties, lasot. Lielisks veids kā “nolaist tvaiku” ir doties svaigā gaisā lasīt grāmatu. Atmosfēra, ainava un svaigs gaiss sniegs prātam lielāku brīvību un atbrīvos iztēli. Šī atmosfēra ir daudz labāka, nekā lasīšana bibliotēkā. Grāmatu lasīšana var būt lieliska dvēseles meditācija.

Vārdu krājuma paplašināšana
Lasot grāmatas, tu arvien biežāk vari atrast tādus vārdus, kurus nelieto ikdienā. Tomēr, jo biežāk tos ieraudzīsi tekstā, jo vairāk tas ieviesīsies ikdienas vārdu krājumā. Grāmatu lasīšana palīdz daudz vieglāk izteikties gan profesionālā, gan privātā dzīvē, nemaz nerunājot par pašapziņas celšanu. Ja vēlies ātrāk iemācīties kādu svešvalodu, tad iesakām lasīt grāmatu šajā svešajā valodā. Tas daudz vieglāk ļauj izprast leksiku, gramatiku, ieraudzīt biežāk lietotās frāzes.

Atmiņas uzlabošana
Atmiņa ir ļoti svarīga un neviens no mums nevēlēsies palikt bez tās, kad kļūsim veci. Lai uzlabotu atmiņu, viens labs veids ir grāmatu lasīšana. Kad tu lasi grāmatu, tev nākas atcerēties varoņu raksturojums, ambīcijas, mērķis, kāpēc viņi darīja attiecīgo lietu, vēsture, dažādas nianses. Kad uzskaitām atsevišķi visu, ko nākas atcerēties, lasot grāmatas, varam secināt, ka tas ir patiešām labs atmiņas treniņš. It īpaši, ja grāmata tiek lasīta ar pauzēm, tad, katru reizi paņemot rokās grāmatu, ir jāatceras viss par tās varoņiem un atkal “jāieiet” stāstā. Katras jaunas atmiņas rada jaunas sinapses un nostiprina jau esošās, tādējādi pagarinot īstermiņa atmiņu.